Sv. apustuļa Pāvila pirmā grāmata Korintiešiem. ← 14. nodaļa. →
Par garīgām dāvanām.
1. Dzenaties pēc mīlestības, rūpējaties par garīgām dāvanām, bet visvairāk, ka varat mācīt (praviešu garā). 12.1. 10.31.
2. Jo kas valodām runā, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens nedzird, bet garā viņš runā noslēpumus. p.5. 14.28. Ap.darb 10.46.
3. Bet kas māca, tas runā cilvēkiem par uztaisīšanu un paskubināšanu un iepriecināšanu. Rom 15.4.
4. Kas valodām runā, tas uztaisa sevi pašu; bet kas māca, tas uztaisa draudzi.
5. Es gribētu, ka jūs visi valodām runātu, bet jo vairāk, ka jūs mācītu; jo kas māca, tas ir pārāks par to, kas valodām runā, proti ja šis netulko, kā lai draudze top uztaisīta. 12.10. 4Moz 11.29.
6. Un nu, brāļi, kad es pie jums nāktu, valodām runādams, ko es jums līdzētu, ja es uz jums nerunātu, vai parādīšanu, vai atzīšanu, vai praviešu mācību, vai rakstu izstāstīšanu pasniegdams. 12.8. Rom 12.7. Gal 2.2.
7. Tāpat ir ar nedzīvām lietām, kas skan, lai ir stabule, lai kokle; ja viņu skaņas nevar izšķirt, kā var noprast, kas ir stabulēts vai koklēts?
8. Un atkal, ja bazūne neskan skaidri, kas taisīsies uz karu? 4Moz 10.2.
9. Tāpat arī jūs, ja valodām runājiet nesaprotamus vārdus, kā zinās, kas top runāts? Jo jūs runāsiet vējā.
10. Daudz un dažādas balsis ir pasaulē, un neviena no tām nav nesaprotama. Dāv.dz 19.4.
11. Tad nu, ja es balsi nesaprotu, būšu svešs tam, kas runā, un tas kas runā, būs man svešs.
12. Tāpat arī jūs, kad pēc garīgām dāvanām dzenaties, tad meklējat, ka jo pilnīgi paliekat draudzei par uztaisīšanu. p.1-4.
13. Tāpēc, kas valodām runā, tas lai Dievu lūdz, ka varētu tulkot. p.5.
14. Jo kad es Dievu lūdzu valodām, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts augļus nenes. p.9.
15. Kas tad nu ir? Es pielūgšu garā, bet es pielūgšu arī, ka var saprast; es dziedāšu garā, bet es dziedāšu arī, ka var saprast. Efe 5.19. Jēk 5.13.
16. Citādi, ja tu Dievu slavēsi garā, kā gan tas, kas nesaprot, uz tavu pateikšanu var sacīt: Āmen? Jo viņš nezin, ko tu runā. 1Laik 17.36. Nehem 8.6.
17. Jo tu gan labi pateici Dievam, bet otrs netop uztaisīts.
18. Es pateicos savam Dievam, ka es vairāk nekā jūs visi valodām runāju.
19. Bet iekš draudzes es labāki gribu runāt piecus vārdus saprotamus, lai pamācu arī citus, nekā desmit tūkstošus valodām.
20. Brāļi, netopat bērni iekš saprašanas, bet topat nejēgas iekš ļaunuma, bet saprašanā topat pilnīgi. Rom 16.19. Efe 4.14. Ebr 5.14.
21. Bauslībā ir rakstīts: Caur ļaudīm, kam sveša valoda un ar svešām lūpām Es runāšu uz šiem ļaudīm un arī tā tie Man neklausīs, saka Tas Kungs. Jes 28.11.12. (Jer 5.15.).
22. Tad nu valodas ir par zīmi ne ticīgiem, bet neticīgiem, un praviešu mācība ne neticīgiem, bet ticīgiem.
23. Tad nu, kad visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu valodām, un ienāktu, kas to nesaprot, vai neticīgi: vai tie nesacītu, ka jūs esat traki? Ap.darb 2.12.13.
24. Bet ja visi mācītu, un kāds neticīgs vai, kas nesaprot, nāktu iekšā, tas taptu no visiem pārliecināts un no visiem tiesāts. 2.15. Ebr 4.12.
25. Un viņa apslēptās sirds domas tā taptu zināmas, un tā viņš uz savu vaigu mezdamies Dievu pielūgtu un pasludinātu, Dievu tiešām esam mūsu starpā. Jes 45.14. 60.14. Rom 2.16.
26. Kā tad nu ir, brāļi? Kad jūs sanākat, kā kuram ir vai dziesma, vai mācība, vai valoda, vai parādīšana, vai tulkošana, lai viss notiek par uztaisīšanu. p.6.15. 11.18.20.
27. Un ja valodām runā, tad, vai pa diviem, vai ja daudz trīs, un cits pēc cita, - un viens lai iztulko.
28. Bet ja tulka nav, tad lai tas klusu cieš draudzē un lai runā sev pašam un Dievam. p.2-4.
29. Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un tie citi lai pārspriež. 12.10. Ap.darb 17.11. Rom 12.7. 1Tes 5.21.
30. Bet ja citam, kas tur sēž, kāda parādīšana notiek, tad lai tas pirmais paliek klusu.
31. Jo jūs pa vienam visi varat mācīt, lai visi mācās un visi top iepriecināti.
32. Un praviešu gari praviešiem ir paklausīgi.
33. Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. 7.15. 11.16.
34. Tā kā visās svēto draudzēs, lai jūsu sievas draudzes sapulcēs nerunā; jo tām nepieklājās runāt, bet būt paklausīgām, tā kā arī bauslība saka. 11.5. 1Moz 3.16. 1Tim 2.12. Tit 2.5.
35. Un ja tās grib ko mācīties, lai tās mājās vaicā saviem vīriem; jo sievām ir par kaunu, draudzes sapulcē runāt.
36. Vai tad no jums Dieva vārds ir izgājis? Jeb vai pie jums vien tas ir nācis? p.33.
37. Ja kam šķiet, ka esot pravietis jeb garīgs, tam būs atzīt, ka tas, ko jums rakstu, ir Tā Kunga bauslis. 10.15. 2Kor 10.7. 1Jāņ 4.6.
38. Bet ja kas neprot, tas lai neprot. Parād 22.11.
39. Tad nu, brāļi, dzenaties, ka mācat praviešu garā un neliedzat valodām runāt. p.1.
40. Lai viss notiek, kā piederas un pa kārtām. p.26. Kol 2.5.