Dāvida dziesmu grāmata ← 36. dziesma. →

Cilvēka bezdievība liela, vēl lielāka Dieva žēlastība.

1. Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu: ka Dieva bijāšanas nav priekš viņa acīm.  Rom 3.18.

2. Jo tas pārrunājās pats savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un nenīdēs.  5Moz 29.19.

3. Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt.

4. Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet.  Mih 2.1.

5. Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem.  26.3. 57.11. 108.4.

6. Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; Kungs, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem.  125.1.2. Jāņ 3.2. Rom 11.33.

7. Cik dārga ir, ak Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras apakš Tavu spārnu ēnas!  57.2. Rut 2.12.

8. Tie top pildīti no Tava nama taukumiem, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm,  65.5.

9. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu.  4.7. Ījab 29.3. Jer 2.13. 2Kor 4.6.

10. Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirds skaidriem.

11. Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā.

12. Redzi, ļaundarītāji krīt; tie top zemē gāzti un vairs nevar celties.  27.2.