Grāmata Ebrejiem. ← 11. nodaļa. →

Par īsteno ticību un ticības lieciniekiem.

1. Bet ticība ir paļaušanās uz lietām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas.  10.38. Jāņ 20.29. Rom 4.18. 8.24. 2Kor 4.18.

2. Jo caur to vecaji liecību ir dabūjuši.  p.4.5.39.

3. Caur ticību mēs noprotam, ka pasaule ir radīta caur Dieva vārdu, tā ka redzamās lietas nav cēlušās no redzamām.  1.2. Ījab 38.4. Dāv.dz 33.6. Rom 1.20.

4. Caur ticību Ābels Dievam lielāku upuri ir pienesis nekā Kains: caur to viņš liecību ir dabūjis, ka viņš taisns, kad Dievs par viņa dāvanām liecināja; un caur to viņš vēl runā, jebšu miris.  12.24. 1Moz 4.4.5.7.9.10. 1Jāņ 3.12.

5. Caur ticību Enohs ir aizņemts, tā ka nāvi neredzēja; un viņš netapa atrasts, tāpēc ka Dievs viņu bija aizņēmis; jo pirms viņš tapa aizņemts, viņš liecību ir dabūjis, ka viņš Dievam paticis.  1Moz 5.22.24. 2Ķēn 2.17. Jāņ 8.51.

6. Bet bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam būs ticēt, ka Viņš ir un ka būs atmaksātājs tiem, kas Viņu meklē.  Jer 5.3. Mal 3.14-16. Ap.darb 17.27.

7. Caur ticību Noa, no Dieva par to pamācīts, kas nebija redzams, Dievu bīdamies šķirstu ir uzcirtis savam namam par izglābšanu; caur to viņš pasauli ir notiesājis un iemantojis taisnību, kas nāk caur ticību.  p.1.20. 1Moz 6.9-22. Rom 4.3. 1Pēt 3.20. 2Pēt 2.3.

8. Caur ticību Ābrahāms aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, un viņš ir izgājis, nezinādams, kur nonākšot.  1Moz 12.1-4.

9. Caur ticību viņš mājojis apsolītā zemē tā kā svešā, un teltīs dzīvojis ar Īzaku un Jēkabu, kas bija tās pašas apsolīšanas līdzmantinieki.  6.17. 1Moz 12.7. 15.13. 35.27. Dāv.dz 105.11.12.

10. Jo viņš gaidīja to pilsētu, kam stipri pamati un kam cēlējs un uztaisītājs pats Dievs.  p.16. 12.22. Parād 21.14.

11. Caur ticību arī tā pati Sāra spēku dabūjusi, grūta tapt, un dzemdējusi pāri par laiku savā vecumā, jo viņa To turēja par uzticīgu, kas to bija apsolījis.  10.23. 1Moz 16.2. 18.10. 21.2.7. Rom 4.20.21.

12. Tādēļ arī no viena, un no tā paša izdēdējušā, ir dzimuši tik daudz kā debess zvaigznes un kā smiltis jūrmalā, kas neskaitāmas.  1Moz 15.5. 22.17. Jes 51.2. Rom 4.19.

13. Šie visi ir miruši iekš ticības un to, kas bija apsolīts, nav panākuši, bet no tālienes redzējuši un ar mieru bijuši un apliecinājuši, ka viņi esot virs zemes viesi un svešinieki.  p.39. 1Moz 23.4. 47.9. 4Moz 24.17. Dāv.dz 39.13.

14. Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka tie tēva zemi meklē.

15. Un ja tie būtu prātā turējuši to, no kuras bija izgājuši, tad tiem būtu bijis laiks, atpakaļ griezties.

16. Bet nu tie ilgojās pēc vienas labākas, proti debešķīgas; tāpēc Dievs viņu dēļ nekaunas saukties viņu Dievs, jo Viņš tiem pilsētu ir sataisījis.  p.10. 2.11. Mat 22.31.32.

17. Caur ticību Ābrahāms, kad tapa pārbaudīts, ir upurējis Īzaku un atnesis vienpiedzimušo, lai gan tas apsolīšanas bija dabūjis,  7.6. 1Moz 22.1.

18. Un uz to bija sacīts: iekš Īzaka tev dzimums taps dēvēts;  1Moz 21.12. Rom 9.7.

19. Jo viņš domāja, ka Dievs spēcīgs arī no miroņiem uzmodināt; tādēļ viņš to arī kā priekšzīmi atdabūja.  Rom 4.17. 8.32.

20. Caur ticību Īzaks Jēkabu un Ēsavu ir svētījis par nākamām lietām.  p.7.9. 1Moz 27.28.39.

21. Caur ticību Jēkabs mirdams katru no Jāzepa dēliem ir svētījis, un ir Dievu pielūdzis, noliecies pār sava zižļa galu.  1Moz 47.31. 48.1-20.

22. Caur ticību Jāzeps mirdams ir sludinājis par Israēla bērnu iziešanu un ir devis pavēli par saviem kauliem.  1Moz 50.24.25.

23. Caur ticību Mozus, kad bija piedzimis, tapa apslēpts trīs mēnešus no saviem vecākiem, tādēļ ka tie redzēja, viņu esam krāšņu bērniņu. Un tie nebijās par ķēniņa pavēli.  2Moz 1.17.22. 2.2. Ap.darb 7.20.

24. Caur ticību Mozus, kad bija liels palicis, liedzās saukties par Faraona meitas dēlu,  2Moz 2.10.11.

25. Un labāki gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi,  Dāv.dz 84.11.

26. Un turēja Kristus negodu par lielāku bagātību nekā visas Ēģiptes mantas; jo viņš skatījās uz to algu.  10.35. 13.13. 2Moz 4.22.

27. Caur ticību viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmības; jo viņš pastāvīgi turējās pie tā, kas nebija redzams, tā kā viņš to redzētu.  p.1. 2Moz 10.28. 12.41.

28. Caur ticību viņš turēja Pashā un aplaistīšanu ar asinīm, ka pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.

29. Caur ticību tie gāja caur sarkano jūru tā kā pa sausumu, ko ēģiptieši arī raudzījuši un noslīkuši.  2Moz 14.16-31.

30. Caur ticību Jērikas mūri ir sagruvuši, kad tie septiņas dienas bija apstāti.  Joz 6.1-20.

31. Caur ticību mauka Rahaba nav pazudusi līdz ar neticīgiem, kad viņa izlūkus ar mieru bija uzņēmusi.  Joz 2.1-16. 6.17.23.25. Jēk 2.25.

32. Un ko lai vēl vairāk saku? Man pietrūktu laika, kad es stāstītu par Gideonu un Baraku un Samsonu un Jeftu un Dāvidu un Samuēli un praviešiem,  Soģ 4.6. 6.11. 11.1. 13.24.

33. Kas caur ticību ķēniņu valstis ir uzvarējuši, taisnību darījuši, apsolīšanas panākuši, lauvu rīkles aizbāzuši,  1Sam 12.3.4. 2Sam 7. 8.1-15.

34. Uguns spēku izdzēsuši, zobena asmenim izbēguši, atspirgušies no vājības, karā vareni tapuši, svešu kara spēku uz bēgšanu spieduši;  Soģ 4.8.

35. Sievas savus mirušos caur augšāmcelšanos ir atdabūjušas, un citi grūti ir mocīti un izglābšanu nav pieņēmuši, lai labāku augšāmcelšanos dabūtu.  1Ķēn 17.17. 2Ķēn 4.32.

36. Un citi mēdīšanas un pātagas ir cietuši un arī saites un cietumu,  Jer 20.2.

37. Ar akmeņiem ir nomētāti, ar zāģiem sagriezti, sadedzināti, caur zobenu nomaitāti, avju un kazu ādās viņi apkārt gājuši, atstāti, mocīti, bēdināti;  1Ķēn 19.10. Mat 7.15. 21.35. Ap.darb 7.52. Jēk 5.10.

38. (Kuru pasaule nebija vērta) tuksnešos maldījušies un kalnos un alās un zemes bedrēs.  1Sam 22.1. 23.14. 1Ķēn 18.4. 19.4. 2Ķēn 1.9.

39. Un šiem visiem caur ticību liecība ir bijusi, un tie nav panākuši, kas tiem bija solīts,  p.2.13. 10.36.

40. Tādēļ ka Dievs priekš mums ko labāku papriekš bija izredzējis, ka tie netaptu pilnīgi bez mums.  8.6.12.23.