2 - Ījabs pie savām miesām mocīts, no sievas nicināts, no draugiem apmeklēts.
7 - Ījaba žēlabas par cilvēka nīcību.
10 - Ījabs tiepjās pret Dievu.
11 - Cofars jo stipri Ījabu rāj.
12 - Ījabs atbild saviem draugiem.
14 - Ījabs runā par cilvēka iznīcību.
15 - Elifas Ījabu stiprāki apsūdz.
16 - Ījabs apliecina savu nenoziedzību.
17 - Ījabs vēl apliecina savu nenoziedzību.
18 - Bildads pieskaita Ījabu bezdievīgiem.
20 - Cofars māca, ka bezdievīgu laime nepastāv.
22 - Elifas rāj Ījabu, lai atgriežas.
23 - Ījabs par savu sirds taisnību, gribās(būt) no Dieva tiesājams.
25 - Bildads māca, ka Dieva priekšā visi cilvēki grēcinieki.
26 - Ījabs slavē Dieva godību labāki nekā Bildads.
27 - Ījabs apliecina savu nenoziedzību, savu ticību un Dieva sodību par netaisniem.
28 - Tā īsta gudrība ir tikai pie Dieva.
29 - Ījabs izstāsta savu pirmaju labklāšanos.
30 - Ījaba tagadēja nelaime un kārdināšana.
31 - Ījabs pastāv uz savu nenoziedzību
32 - Elihus ņemas Ījabu mācīt.
33 - Elihus rāda, ka Dievs caur bēdām cilvēku grib izmācīt.
34 - Elihus aizstāv Dieva taisnību.
35 - Elihus rāda, ka pret Dievu nebūs tiepties.
36 - Elihus apliecina Dieva žēlīgo un taisno valdīšanu.
37 - Elihus runā par Dieva godību dabas spēkos.
38 - Dievs pats parādās vētrā un Ījabu pazemo.
39 - Dievs savu godību rāda ir pie meža zvēriem.
40 - Ījabs atzīst savu vainu. Dievs runā par beēmotu. Dievs runā par levijatanu.