Evaņģēlijs, uzrakstīts no sv. Marka.

1 - Jāņa, tā Kristītāja, mācība, apģērbs un barība, 2; Tā Kunga Kristus kristība, kardināšana, mācība un mācekļi, 9; brīnuma darbi, 23.

2 - Jēzus dziedina vienu melmeņu sērdzīgu Kapernaūmā, 5.10; aicina Mateju no muitas pie apustuļu amata, 13; pārstāv Savus mācekļus pret farizeju kurnēšanu, ka tie negavē, 18; un ka sabatā vārpas plūc, 23.

3 - Jēzus dziedina sabatā viena cilvēka nokaltušu roku, 1; aicina divpadsmit apustuļus, 13; turās farizeju zaimošanai pretī, 22; izstāsta, kas ir Viņa īstenieki, 31.

4 - Jēzus māca par Dieva valstību caur līdzībām no tā sējēja, 1-3; no iededzinātas sveces, 25; no sēklas, kas nemanot uzdīgst un ienākas, 26; no sinepju graudiņa, 30; klusina vētru un jūru, 35.

5 - Jēzus dziedina vienu velna apsēstu, 2; un vienu asinssērdzīgu sievu, 25; uzmodina Jaīrus meitiņu no nāves, 35.

6 - Galileji Jēzu un Viņa mācību nicina, 1; apustuļi top izsūtīti Dieva vārdu sludināt, 7; Hērodus liek Jānim galvu nocirst, 14; Jēzus ēdina piectūkstoš vīrus, 35; nāk naktī pie Saviem mācekļiem pa jūru, 48; dziedina daudz neveselus.

7 - Jēzus sludina pret farizeju likumiem, 1; māca caur ko cilvēks top sagānīts, 14; dziedina vienas pagānu sievas meiteni, 24; un vienu kurlmēmu.

8 - Jēzus ēdina četrtūkstoš vīrus, 1; negrib tiem farizejiem nekādu zīmi dot, 10; pavēl Saviem mācekļiem sargāties no farizeju un Hērodus rauga, 15; dziedina vienu neredzīgu, 22; jautā tiem mācekļiem pēc Tā Cilvēka Dēla, 27; sludina Savu ciešanu, 31; un Savu mācekļu krustu un tos iepriecina, 34.

9 - Jēzus Savu mācekļu priekšā tiek apskaidrots, 2; sludina par Jāni, ka tas ir Elija, kam bija jānāk, 11; dziedina vienu mēnessērdzīgu, 14; sludina vēl Savu ciešanu, 30; māca pazemīgiem būt, 33; sargāties no apgrēcības, 42; sāli iekš sevi turēt un mieru, 49.

10 - Jēzus māca par laulības šķiršanu, 2; aicina bērniņus pie Sevis, 13; stāsta, ka bagātiem grūti tikt Dieva valstībā, 17; iepriecina tos, kas evaņģēlija dēļ tiek vajāti, 28; sludina atkal Savu ciešanu, 32; pārmāca Jāņa un Jēkaba goda kārību, 35; klusina Savu mācekļu bāršanos, 43; dziedina vienu aklu, 46.

11 - Jēzus iejāj kā ķēniņš Jeruzālemē, 3; nolād vīģes koku, 12; šķīsta Dieva namu, 15; teic ticīgas lūgšanas spēku, 20; skubina uz brālīgu saderību, 25; vaicā tiem farizejiem par Jāņa kristību, 27.

12 - Par slepkavīgiem vīna dārzniekiem, 1; par nomas naudu, 13; par augšāmcelšanos, 18; par vislielāko bausli, 28; par Kristu, kam dēls Viņš esot, 35; par nabaga atraitnes dāvanu, 41.

13 - Jēzus sludina Jeruzālemes izpostīšanu, 1; pastara dienu, 24; un pamāca, ka mums būs nomodā būt un Dievu lūgt, 33.

14 - Jēzus Betanijā top svaidīts, 3; ēd Pashā jēru, 12; iestāda svēto vakarēdienu, 22; cieš darzā, 32; 45; un Kajafas namā, 53; Pēteris apgrēkojās, 66.

15 - Pilāts apliecina Kristus nenoziedzību, 10. 14; bet taču viņš To liek šaustīt, 15; un krustā sist, 20; Jāzeps no Arimatijas glabā Jēzus miesas, 42.46.

16 - Kristus ceļas augšām no miroņiem, 9; parādās Marijai Magdalēnai, 9; diviem ceļiniekiem, 12; beidzot tiem vienpadsmit, 14; tos Viņš izsūta pa visu pasauli, Dieva vārdu sludināt un kristīt, 15; uzbrauc debesīs, 19.