Salamana sakāmie vārdi. ← 19. nodaļa. →

Dieva bijāšana dod dzīvību.

1. Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.  28.6.

2. Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.  6.18. 20.21. Māc 9.11.

3. Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.  Jes 37.28. Eceh 18.29.

4. Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.  14.20.

5. Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.  14.5. 21.8. 5Moz 19.18.

6. Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.  17.8. 29.26.

7. Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.  19.4. 27.10.

8. Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.  8.36.

9. Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.  19.5.

10. Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.  30.22. Māc 10.7.

11. Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.  14.29.

12. Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet viņa žēlastība kā rasa uz zāles.  16.14. 20.2. Mih 5.6.

13. Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.  10.1. 27.15. Māc 10.18.

14. Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.  31.10.

15. Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.  21.25.

16. Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.  Eceh 20.11.

17. Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un Tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.  22.9. Māc 11.1.

18. Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.  22.15.

19. Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.  Efe 6.4.

20. Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.

21. Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.  20.5.24. Dāv.dz 33.10.

22. Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.

23. Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.  11.19. Dāv.dz 34.10.

24. Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.  26.15.

25. Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.  21.11.

26. Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.  28.24.

27. Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.

28. Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.  Ījab 15.16.

29. Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.  26.3.